Elektroenerģija ir tikai organizēts zibens!

Cilvēku finansiālā situācija Latvijā

Cilvēki Latvijā mīl runāt par savu finansiālo situāciju. Protams, neviens gan nerunā un nestāsta nekādas precīzas detaļas, taču vispārīgi par to dzirdam katru dienu. Ja cilvēkiem pajautātu precīzu atbildi uz jautājumu par algas lielumu, tad atbildi bieži nesagaidītu. Latvijā cilvēki parasti nedalās ar šādu informāciju, ja nu vienīgi ģimenes vai tuvāko draugu lokā. Taču par izdevumiem gan visi mīl runāt, un teikt, cik viss ir dārgs un cik daudz naudas ir jāmaksā par kārtējo rēķinu (imprumut bani urgent). Taču tai pat laikā latvietis parastais negrib pārējiem latviešiem parādīt, cik viņam grūti iet, tāpēc ārēji bieži vien cenšas parādīt, ka var atļauties iegādāties visādas lietas (ko patiesībā nemaz nevar, tāpēc arī šo lietu iegādājas kredītā). Tādas nu ir tās latviešu īpašības, kuras diez vai tuvākajā laikā mainīsies. Taču arī par kopējo finansiālo situāciju tiek ievākti dažādi statistikas dati, lai tad varētu redzēt kopēju situāciju valstī. Ja, piemēram, ir jāaizpilda kāda anketa par šādiem ieņēmumu un izdevumu jautājumiem, tad cilvēki parasti atbild – jo šīs aptaujas ir anonīmas, un parasti precīzu summu neviens neprasa, bet gan prasa aptuvenos skaitļus. Tad nu cilvēku finansiālo situāciju ir iespējams salīdzināt ar Latvijas kopējo ekonomisko situāciju un stāvokli. Teorētiski šī gada sākumā ekonomiskā situācija Latvijā ir diezgan laba – ir novērojama pat diezgan stabila izaugsme. Taču pētījumi liecina par to, ka iedzīvotāji tomēr šo ekonomikas augšupeju uztver nedaudz piesardzīgi. Laikam jau nevar tā uzreiz uzticēties un paļauties uz notiekošo, labāk visam pieiet ar apdomu. Aptuveni puse aptaujāto iedzīvotāju atzīst, ka viņu personīgā finansiālā situācija šajā gadā nekādi nav mainījusies. Savukārt otra puse sadalās divās daļās – pusei no tās situācija tomēr ir uzlabojusies, bet pusei pretēji – tā ir pasliktinājusies. Ņemot vērā, ka gada sākumā stājās spēkā vairāki jauni likumi, tad tas ir tikai normāli. Visiem zināms, ka ir pamainījies neapliekamā minimuma apmērs kopš šī gada janvāra. Pirmajos šī gada 6 mēnešos neapliekamais minimums bija viens, taču kopš augusta tas jau ir pamainījies. Attiecīgi dažiem cilvēkiem algas lielums ir samazinājies, bet citiem palielinājies. Un tas ir noticis, kaut arī viņi nav mainījuši darbu, kā arī darba alga uz papīra ir palikusi tāda pati. Protams, arī degvielas cenu pieaugums krietni ietekmē daudzi cilvēku finansiālo situāciju. Daudziem cilvēkiem automašīna ir vienīgais veids kā vispār nokļūt darbā, tāpēc nav iespējas automašīnu lietot mazāk. Attiecīgi šiem cilvēkiem ir jāpērk degviela arī par lielāku summu – principā nav nekādas izvēles iespējas. Arī citās jomās ne visiem cilvēkiem ir izvēle. Ja kāds palielina cenu par savu produktu vai pakalpojumu, tad cilvēki vienkārši tērēs vairāk, ja nebūs iespējas ko līdzīgu vai tādu pašu citur iegūt lētāk. Taču ne vienmēr viss ir tikai slikti, ne vienmēr rēķini un izdevumi tikai pieaug. Šad tad tomēr gadās, ka tie samazinās. Piemēram, kopš šī gada jūnija Jūrmalas iedzīvotājiem sabiedriskais transports ir bez maksas. Tas noteikti daudziem cilvēkiem ir uzlabojis finansiālo stāvokli. Cilvēki, kuri iepriekš katru dienu brauca uz darbu ar sabiedrisko transportu, samaksājot 1,40 EUR tagad to dara bez maksas un ietaupa šo naudu. To tagad var izmantot dažādiem citiem mērķiem. Kaut kas kļūst dārgāks, kaut kas kļūst lētāks – viss ik pa laikam mainās, ir tikai jāseko līdzi notiekošajam.